Terminu vārdnīca

JĒDZIENI

Labās baktērijas (PRObiotikas)

2002. gadā Pasaules Veselības organizācija kopā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju ir publicējusi oficiālu probiotiku definīciju: "Probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, kas, ja tos lieto adekvātos daudzumos, dod labumu patērētāja veselībai, iedarbojoties caur mikrobiomu gremošanas traktā un tieši caur imūnsistēmu."

Šķiedrvielas (prebiotikas)

Ogļhidrātus (polisaharīdus), kas atrodami augu produktos un kurus nesadala cilvēka gremošanas enzīmi, sauc par šķiedrvielām vai uztura šķiedrām. Tā ir uzturviela labajām baktērijām, kas palīdz tām ātrāk nosēsties zarnās un nodrošina labus apstākļus to barošanai. Šīs vielas cilvēka tievā zarnā nesagremo un neuzsūc, tās sadala resnās zarnas mikroflora.

Biogēnie metabolīti (POSTbiotikas)

Biogēnie metabolīti ir zemas molekulmasas vielas, kas veidojas baktēriju vielmaiņas procesā: baktērijām sagremot šķiedrvielas un nešķīstošos ogļhidrātus un ražojot organismam noderīgas vielas: īsās ķēdes taukskābes (acetātu, propionātu, butirātu), organiskās skābes (tai skaitā fulvoskābi), peptīdus, polifenoli utt.

Fermentācija

Fermentācija ir enerģiju atbrīvojoša barības vielu aerobā fermentatīvā sadalīšana. Franču ķīmiķis un mikrobiologs Luiss Pastērs (Louis Pasteur) 1857. gadā lika mikrobioloģijas un imunoloģijas pamatus un pierādīja, ka fermentāciju izraisa mikroorganismi. Rūgšanas procesā piedalās dažādi mikroorganismi, tai skaitā raugi, baktērijas, pelējums, kura laikā izdalās laktāts, acetāts, etanols un dažas citas vielas.